Pārdomu stūrītis

Likaas, ka esmu nostiprinaajusi savas attieciibas ar savu miiljoto un neviens man neliksies labaaks un iekaarojamaaks kaa vinjsh … un ar taadu domu turpinaaju savu ierasto dziivi …. bet te uzradaas vinjsh, kas sagrieza manu pasauli ar kaajaam gaisaa… vinjsh ir 7gadus vecaaks ar gadriiz veselu gimeni… un nav protams labaaks par maneejo, bet vinja acu skatieni, vaardi un attieksme mani padara traku … liekas, ka gribu vinju panjemt pie sevis somaa un aiznest maajaas… uz gultu … bet katru reizi domaaju – esmu vinjam speeljmantinja un vinja draudzene ir mana draudzene … es nedriikstu spert soli pretiim.. lai gan es to izdariiju atbildot vinja sms… tagad vinjsh pie manis iebrauc peec darba – vienmeer atrod iemeslu lai iebrauktu … un es turpinu flirteet, lai gan pati peec tam sevi ieniistu … vinjsh tagad grib ko vairaak … ( un saka, ka meitenes ir viltiigas un maitas, redz – es neesmu vainiiga taj situaacijaa, puisis pats man neliek mieru… ja es buutu vinja meitenes vietaa es gribeetu nogalinaat gan vinju gan mani )un jaa… vai ljauties aizliegtajam auglim vienu reizi, taa lai neviens neuzzina un peec tam aizmirst vai neljauties ? … vinjam tak ir sieva ! centiishos no vinja izvairiities un ignoreet, lai gan ljoooti gribaas izjust atkal taas kutinoshaas sajuutas, kad pirmo reizi skuupsti jaunu puisi … aaaaaa… sasieniet mani !

Pasēdējām, uzpēlējām kārtis, es divas meitenes un vienai no viņām puisis – nu dikti komunikabls un pozitīvs. Spēlējot kārtis viņš mani gāza iekšā, rādīja niknus ģīmīšus, kad gāzu viņu, aicināja mani pīpēt utt… es protams, saprotu to meiteni, bet hello, nu es tak redzu, ka tev tas nepatīk, bet es ta tur neko nevaru darīt ! Tāpēc jau nevajag mani sākt par to ienīst … es taču nevaru dusmīgi pateikt tavam puisim – beidz ar mani flirtēt! Jo es tak viņu divas reizes esmu redzējusi un man likās, ka viņš vienkārši ir draudzīgs … Nekas aizdomīgs jau ar mums tur nenotiek, tu tak pati visu redzi… un ja tā runājam, tad man neinteresē tavs vai citas meitenes puisis, man ir sava sirds otra puse un citi man nav vajadzīgi. Es taču pret tevi esmu tik pat atvērta kā pret tavu pusi, pret tavu puisi pat mazāk … Jo zinu kā tas ir … Ja kaut kas nepatīk, labāk pasaki to man, nevis raidi negatīvus skatienus, it kā es būtu ko noziegusies … vai nu beidz pūsties vai sāc turēt savu puisi grožos … Ja uzticies viņam, tad relax… ja nē, tad tā jau tava problēma …

Jā, atdzīstu, ka man patīk uzpīpēt .. it īpaši kad ir ar ko . Bet esmu novērojusi, ka varu arī veselu dienu pat par cigareti neiedomāties. Piemēram šodien … Galva pilna ar visādām domām, vēl daudz kas jāuzpēj … bet te pēkšņi ieraudzīju cigarešu paciņu uz galda ( laikam nevajag atstāt tās redzamā vietā ) un iedomājos – jāiet uzpīpēt …. Lai gan neteikšu, ka pēc pīpēšanas jūtos labāk – tieši otrādi – sliktāk … Bet kāpēc es pīpēju ? Laikam procesa dēļ … Viss kas man ir vajadzīgs ir process.. Es pīpēju visvieglākās cigaretes, kādas ir atrodamas veikalā… Un vispār – mūsu gaiss ko elojam tā jau ir sabojāts un neveselīgs, ka viena cigarete nekādu ļaunumu nenodara … … Gaisā ir visādas izplūdes gāzes un putekļi … Nekas vairs mūsdienās nav veselīgs un tīrs – Pilnīgi nekas !

Tāpēc diži neuztraucos, ka pa reizei mēdzu uzpīpēt … esmu kā žurka ! Starp citu runājot par žurkām – visu ko viņas ēd, visādus mēslus un toksiskus atkritumus … tādā veidā tās “norūdās” un pielāgojās pasaulei… Viņas un prusaki ir vienīgie, kas pārdzīvotu atomkaru … Mums jābūt tādiem pašiem, jo pasule ir tāda. Mēs nedrīkstam būt sterili un sargāties no kaut kā modificēta vai kaitīga – savādāk mēs neidzīvosim šajā pasulē kas ar katru dienu kļūst piesārņotāka un bīstamāka …

Protams – visu ar mēru un jā – deriet šņabi ! Jo tie kas dzēra šņabi Černobiļas atomstacijas sprādziena laikā, tie vēl šodien ir dzīvi un veseli !!!

Braucot mājās par to vien domāju. Par puisi ko aizdzinu pirms laika prom – viņa bezatbildības un vieglprātības dēļ. Mamma man vienmēr mācīja – nesamīlies nabagā, bet ja samīlies, tad klausi prātam, ka ar nabagu tev dzīve nebūs un tu pa īstam nebūsi laimīga. T.s – centies neuzvilk rozā brilles. Nu pēc tāda principa arī dzīvoju. Bet pateikt ir vieglāk nekā pēc izdarītā to pārdzīvot.

Man tagad ir ko mīlēt (bet es nespēju) un zinu, ka ar šo puisi man nekad nebūtu slikti un viņš mani mūžam mīlēs un mūžam nēsās uz rokām.. bet … ar prātu priecājos, ar sirdi skumstu … Lai gan jau pagājis krietns laiciņš es nespēju par manu mīlestību nedomāt. Viņš vēl šodien cenšas mani atgūt un man pierādīt, ka viņš nav vieglprātīgs un domā par nākotni. Esmu viņam pateikusi strigtu nē, jo zinu kāds viņš ir. Lai gan naktīs raudu un skumjās beidzos vai nost, lai gan blakus ir jau cits.Varbūt tomēr viņam noticēt?

Mans prāts ar sirdi cīnās… Un kamēr  es nepārstāšu mīlēt viņu, es nespēšu iemīlēt citu un es nekad nebūšu laimīga … ja nu vienīgi – ļaušu viņam nākt atpakaļ… Bet viņš arī negaidīs mūžīgi… Un es es nezinu ko darīt !!! Nezinu !

Nevaru atbrīvoties ne no domām par viņu, ne arī mīlestības.. Fiziski soli esmu spērusi uz priekšu, bet morāli viss velk atpakaļ…

Krīze

Pietiek vaimanāt par krīzi un par to cik grūti mums iet ! Protams piektītu, ka viegli nav un mums jāmaksā par dažu labu sautīgumu, bet pajautājiet sev – ko esmu darījis, lai man būtu labāk? Daudz ko arī mēs nevaram izdarīt, bet jācenšas un kādu dienu tas atmaksāsies !

Es cenšos – un to nepārtraukšu darīt ! Ja nevaram neko mainīt Latvijā, tad – hello – visa pasaule vēl ir neiekarota ! Mēģināsim citur, varbūt paveiksies ! Un ticiet man – nav tik slikti, lai nebūtu vēl sliktāk ! Galvas augšā ) !!!

Dīvaini, ka jau daudzus gadus dzīvojus savā miestiņā, bet tikai šovasar ir izveidojies labs kontakts ar kaimiņiem un apkārtējiem cieminiekiem. Pirms tam viņsu zināju, bet īsta kontakta nebija. Tagad pat uz Zvejnieksvētkiem sadarbojamies naudas pelnīšanā… Un tieši šovasar mūsu māja tika ielikta pārdošanā un cilvēki interesējās katru nedēļu. Ļoti liela iespēja, ka nāksies pārvākties. No vienas puses es ceru, ka viss izdosies – tā maniem vecākiem būs labāk. No otras – jaunā vietā atkal nāksies visu no jauna iepazīt. Lai gan saka, ka pārmaiņas dzīvē nāk par labu. Kaut nu tā būtu!